Ak šie mūžīgie paradoksi!

Vispār nosaukumam ar šo ierakstu ir tikai tik daudz sakara, ka vispirms gribēju pastāstīt kādu interesantu novērojumu - kādi 90% meiteņu, kuras saka, ka visi vīrieši ir cūkas, ir resnas (man laikam vajadzēja teikt `kolorītas`, atvainojos) un/vai neglītas (man laikam vajadzēja teikt `nesimpātiskas`, atvainojos). Pasaule ir dīvaina un es laikam galīgi neesmu feministe.

Tā, filozofiskā pārdomu daļa beigusies.
Tagad par praktiskākām lietām.
Kā jūs domājat, ja es ierosināšu ziemā riteņbraucēju celiņus pārveidot par pensionāru celiņiem, šo ieteikumu akceptēs? Es personīgi neredzu iemeslu, lai to nedarītu, manuprāt, ļoti praktiska ideja, jo redz` ziemā riteņbraucēji ir bezmaz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, ne tā? Toties pensionāri mēdz bremzēt cilvēku plūsmu un satiksmi kopumā, un radīt bīstamas situācijas. Nu gluži kā riteņbraucēji vasarā! Iedomājaties šo skaisto skatu - visi iet pa vienu ceļa pusi, pensionāri pa otru kārtīgā līnijā (vai arī kašķējoties savā starpā manis pēc). Visi ir laimīgi.

Tad vēl es jums šoreiz gribēju pastāstīt, ka man beidzot ir izdevies atrisināt jautājumu, kas nomāc cilvēku prātus jau gadiem ilgi - kāpēc pirmklasniekiem milzīgās mugursomas atrodas teju vienā līmenī ar galvu? Atbilde nepavisam nav pārsteidzoša - tā zinības ir tuvāk smadzenēm. Augot, centība mācībās lielākajai daļai mazinās un līdz ar to zinības tuvojas otrajam galam. Easy.

Šoreiz viss. Starp citu, es sev apsolīju, ka šogad rakstīšu vairāk. Netēlošu vecu, pusmirušu, pusmūža krīzes māktu siļķi, bet gan pārvarēšu slinkumu un rakstīšu.