Man šodien bija kārtīga nostaļģijas deva, tik kārtīga, ka pietiek un vēl pāri paliek, tāpēc padalīšos mazliet. Agra bērnība
- Uzzinu, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē, ieraugot kā šis viltvārdis piebrauc pie mājas vecā golfā. Lai nebūtu šīs situācijas vienīgais upuris, aizskrienu pie mazākās māsīcas ar vēstījumu, ka Ziemassvētku vecīša nav. Pasaules uzskati ir sagrauti pirmo reizi.
- Vairākus gadus svēti ticu vecākās māsīcas apgalvojumam, ka vecais katla dibens kalnā pie lauku mājas ir dinozauru ola. Vēlāk kāds cilvēks man atņēma šo ticību, lietojot diezgan pārliecinošus argumentus.
- Spēlējot ģimenes, kur viena ir māte, otra ir bērns, vienmēr vēlos būt bērns, jo viņu baro un viņam nekas nav jādara. Gudri un savtīgi.
- Pirmo reizi aizeju uz bērnudārzu. Ome nokavē laiku, kad mani vajag savākt. Vairs nekad tur viena neatgriežos un vispār, pēc kādām pāris reizēm saprotu, ka tas nav priekš manis, nolienu zem gultas un nekur neeju. Ar laiku mani liek mierā.
- Pirmā bērnudārza vecuma mīlestība - puisis no blakus mājas ar kaut kādu krievisku vārdu (Sergejs? Anatolijs? nu, velns viņ` zin). Man viņš iepatīkas, jo prot visātrāk skriet. Starp citu, šobrīd viņš joprojām dzīvo turpat. Staigā lakādas spicpurnu kurpēs un ļoti sportiskos apģērbos. Ticu, ka viņš joprojām ļoti ātri skrien.
- Apsēstība ar Amuletu un Hariju Poteru. Grāmatas un seriāla darbības tiek apvienotas. Rezultātā tiek iegūta milzīga burvestību grāmata, slepenais portāls omes skapī un sastindzināšanas burvestība, kura diemžēl nedarbojas, ja sastindzināmais objekts par to nav informēts vai stāv pret burvi ar muguru.
- Dusmojos, jo mamma neļauj krāsot ļoti melnas acis, nemaz nerunājot par matiem (paldies, tev mammu, paldies!!!). Kļūstu dumpinieciska un acis krāsoju skolas tualetē.
- Uzzinu, ka govis nedzīvo piena kombinātos.
- Uzzinu, ka anšovi nav sēnes. Mani dzīves uzskati tiek pilnībā sagrauti otro reizi.
