NīīīīlkumeliņČ

Kāpēc gan mazie, jaukie, piemīlīgie bumbulīši (nīlzirgu mazulīši) būtu jāsauc nejaukā, dīvainā vārdā - nīlzirdzēni? Vai vēl briesmīgākā gadījumā - vienkārši nīlzirgu mazuļi? Ir taču pieejams tiktiktik mīlīgs vārds kā nīlkumeliņš! Paldies, Mārci, ka papildināji manu valodu ar šo burvīgo vārdu!

Politiskā partija "Visu man"

Šodien bija burvīga diena un parasti tieši burvīgās dienās rodas burvīgas idejas. Sēdēju uz soliņa ar Lindu un neatceros kādā sakarā, bet aizdomājos par partijām un tad - par to nosaukumiem. Visādas `Visu Latvijai`, `Par Labu Latviju` un vēl sazin kas. Varbūt kāda no visa lielum lielā klāsta arī ir pieņemama un nemaz ne tik briesmīga, bet ai, ne tas šoreiz ir svarīgi.
Nu tātad, lai arī kā man nepatiktu, ka nezinoši cilvēki runā par politiku, es tomēr atļaušos pateikt, ka, manuprāt, teju visiem tur mērķis ir viens - sava labuma gūšana. Un labākais ir tas, ka to saprot gandrīz visi cilvēki, kuri par to kaut mazliet painteresējas.
Tad man rodas jautājums - kāpēc gan melot cilvēkiem, kuri jau tāpat zin patiesību un izdomāt visādus patriotiskus utml. nosaukumus? Kāpēc partiju nevarētu nosaukt par `Visu man` (vai mums - tas pēc izvēles)? Tas vismaz būtu godīgi.
Nu labi, pieņemsim, ka tāds nosaukums vēlētājiem varētu likties pārāk egoistisks un netīkams. Tam man ir paredzēts vēl viens, mazliet slīpētāks variants. Partija `Visu mums, latviešiem` un pēc nosaukuma puķīte/sirsniņa vai jebkāds simbols pēc pašu izvēles, kuru apskatot ar palielināmo stiklu (vai, ja vajag vēl drošāk - ar mikroskopu) top redzams, ka puķīti veido burti p a r t i j un ā. Lūk, vēl viena iespēja pateikt patiesību tai pat laikā atstājot pozitīvu iespēju uz pārējiem cilvēkiem!

Bērnības trauma

Apģērba gabali mēdz būt tik..tik..žilbinoši, ka, lai arī kā man gribētos pateikt kaut ko par šo tēmu, tas vienkārši nav iespējams! Galva atsakās kaut ko izdomāt. Centos vairākas reizes tikt pie kaut mazākās frāzes, bet nekā! Tā man gadās reti. Atļautos pat teikt, ka ļoti reti. Lūk, līdz kam noved..hmm..ēēē, nē, es laikam nezinu līdz galam piemērotu īpašības vārdu kam tādam.
Katrs, protams, velk ko grib un gaumes atšķiras un kas tik vēl ne, bet nu, cilvēki, pārējiem taču ar redzēto nāksies sadzīvot visu mūžu un ļoti iespējams, ka jūsu apģērba gabali vajās murgos visu mūžu, parādoties mugurā dažādiem mošķiem (kaut gan..ja tā labi padomā..kāpēc gan vajag mošķus?), iespējams, ka jūsu dēļ citiem radīsies alerģija pret kādu konkrētu krāsu vai vēl briesmīgāk - redzes traucējumi! Domāsim taču arī par apkārtējiem!

P.S. Pie reizes pieminēšu, ka visu otro rindkopu ir iespējams attiecināt arī uz neglītām bildēm.

Ignorētās atomu tiesības

Fizikā jau kuro gadu man stāsta par to, ka viss sastāv no atomiem un blā blā blā. Šogad, kad vienā no pirmajām stundām atkal tika aizskarta šī tēma, kāds uzdeva jautājumu, vai atomus ir iespējams kaut kādā veidā uzbarot. Atbilde bija noliedzoša.
Tas man lika aizdomāties par to, cik daudzu lietu/priekšmetu/objektu vai kā nu jūs tos vēlētos dēvēt, tiesības netiek ievērotas. Tai skaitā arī atomu.
Padomājiet tik, atomi veido visu, visu kas vispār ir, bet kas viņiem par to tiek? Itin nekas! Labi, es vēl saprastu, ja atomiem netiktu piedāvātas brīvā laika izklaides utml., jo loģiski domājot (redziet, es esmu ļoti loģiski domājošs cilvēks!), viņu darba laiks ir 24 stundas diennaktī. Nevar taču izskriet pusdienu pārtraukumā vai tamlīdzīgi un ļaut lietām izzust!
Tomēr es uzskatu, ka tiesības uzbaroties atomiem gan vajadzēja dot. Es turos pie principa, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Kāpēc gan lai nebūtu tā, ka paēdis atoms ir laimīgs atoms?
Secinājumi? Pasaule ir pilna netaisnības! Un es nesaprotu, kāpēc nav dibināta atomu tiesību aizsardzības biedrība.

Stroke the furry wall

Pirmais septembris man vienmēr ir asociējies ar gladiolām, rudens sākumu un nu jūs jau saprotat,visām tām klasiskajām lietām. Jau otro gadu šim sarakstam ir pievienojušās vēl divas, ne tik klasiskas asociācijas - briesmīgi svētku tērpi un neglītas frizūras.
Par to pirmo es šoreiz neko nestāstīšu, par otro gan. (lai gan, atklāti sakot, šis gads atpaliek no pagājušā redzēto neglīto frizūru skaita ziņā).
Manas simpātijas nekad nav guvušas frizūras ar pārspīlētu slapjuma efektu. Tā vien mēle niez pajautāt: "Man likās, ka ārā šodien bija saulains laiks! Tomēr līst?"
Šogad aizdomājos par to, ka lai arī cik burvīgi šis jautājums derētu, sirds kāro pēc kā orģinālāka. Un tad nāca iedvesma un radās: "Meitenīt, tu taču izskaties tik apburoši, ka tevi redzot pat mākoņi siekalojas!"

Nobeigumā vēl piebildīšu, ka šī teiciena radīšanai man nebija neviena iedvesmas avota (tikai tik vien, cik `slapjās` frizūras atmiņā, tai nodaļā, kur glabājas visas bērnības traumas), tā kā prieks, ka šogad nevienam/nevienai šo briesmeklību uz galvas nemanīju.